21 May

Ziedojumu pret izglītību?

Šobrīd ļoti populāri starp bagātniekiem ir ziedot naudu trešās pasaules valstīm, kur ir sastopams ļoti daudz cilvēku, kuriem nav pieeja tīram dzeramajam ūdenim, pajumtei un ēdienam, un, lai gan šī prakse nebūt nav nosodāma, tomēr ar šiem ziedojumiem vajadzētu būt mazliet piesardzīgākiem, jo dodot gan pārtiku gan citus produktus par brīvu šiem cilvēkiem viņi tiek izlaisti un vairs nevēlas strādāt,bet gan grib tikai visu iegūt par brīvu no šiem ziedojumiem. Tāpēc katru reizi, ka tu vai kāds tev tuvs cilvēks vēlas ziedot naudu tev vajadzētu padomāt, vai šo naudu nevarētu labāk ieguldīt šo cilvēku izglītībā, lai viņi paši sāk risināt savas problēmas, nevis mēģināt viņiem nopirkt visas nepieciešamās lietas un cerēt, ka viņi paši sāks ar tām rīkoties un izvedīs savu ekonomiku no bezizejas stāvokļa.

Tiklīdz, kā cilvēks saņem jebko par brīvu viņam rodas priekšstats, ka viss turpmākais arī būs par brīvu un tāpēc viņam vairs nav motivācija rauties uz priekšu un strādāt lai iegūtu sev un sev tuviem cilvēkiem labākus dzīves apstākļus. Pamatā, tiklīdz, kā cilvēki saņem šos ziedojumus viņi sāk uzskatīt, ka viņi ir īpaši un vienmēr atradīsies cilvēki, kas būs gatavi viņiem ziedot, un, lai gan liekas, ka tā nevajadzētu būt, tomēr tā patiesībā notiek. Es nesaku, ka tā notiek ar visiem, jo, noteikti ir cilvēki, kas ir ļoti pateicīgi ziedotājiem un tam, ka viņi ir devuši viņam otru iespēju, tāpēc beidzot sāk domāt, kā aizvien labāk un efektīvāk iegūt ēdienu, pajumti, izglītību un, kā palīdzēt pasaulei. Bet ir arī liela daļa, kas pēc šīs pirmās reizes tikai turpina gaidīt šos ziedojumus un tad, kad tie beidzas vairs nezina, kā turpināt dzīvot, jo tas būtībā ir tas pats, kas uzvarēt loterijā. Ja jūs esat dzirdējuši par cilvēkiem, kas ir uzvarējuši loterijās un pēc tam šo naudu ātri notriekuši un atkal turpina dzīvot nabadzībā, tad jūs varat iedomāties, kas notiek ar tiem, kuriem nauda tiek ziedota.

Ja tomēr ir vēlme ziedot naudu nabadzīgākiem cilvēkiem, tad to daudz labāk vajadzētu darīt tieši nevis dodot pārtiku vai citas preces šiem cilvēkiem, bet gan viņiem iemācot uzņēmējdarbību, un citas zināšanas, lai viņi paši varētu uzsākt biznesus un sākt ražot dažādas preces un pakalpojumus, kas tad arī palīdzētu visiem pārējiem cilvēkiem izkulties no nabadzības un citām likstām. Protams, varētu likties ļoti nepareizi šis mans priekšstats, bet paklausoties to cilvēku raizes, kas šajās trešās pasaules valstīs patiesībā dzīvo tad šī ir ļoti liela problēma, jo, patiešām, tad, kad tiek saziedota nauda tiem cilvēkiem, kuri jau tad veidoja biznesu lielākoties tas izput, jo pazūd klienti, kas sāk dzīvot ar šiem ziedojumiem un pēc tam, kad ziedojumi beidzas neviens vairs nevēlas neko darīt un tāpēc arī iestājas vēl lielāks pagrimums. Galvenais, ko šiem cilvēkiem vajag ir zināšanas, jo ar zināšanām ir iespējams izdomāt daudz un dažādus risinājumus dažnedažādām problēmām sākot no pārtikas iegūšanas līdz slimību ārstēšanai un citām līdzīgām pirmās nepieciešamības lietām. Kad cilvēkiem ir zināšanas pēc tam šo naudu, ko tu vēlējies ziedot labāk investē viņu mazajos uzņēmumos un neprasi neko pretī, vienkārši dod viņiem iespēju pašiem izkļūt no nabadzības un to darīt tieši tāpat, kā tas notiek pie mums, kur ikvienam ir ļauts sāks savu uzņēmējdarbību un nopelnīt tik naudu, cik viņš vēlas.