21 May

Ziedojumu pret izglītību?

Šobrīd ļoti populāri starp bagātniekiem ir ziedot naudu trešās pasaules valstīm, kur ir sastopams ļoti daudz cilvēku, kuriem nav pieeja tīram dzeramajam ūdenim, pajumtei un ēdienam, un, lai gan šī prakse nebūt nav nosodāma, tomēr ar šiem ziedojumiem vajadzētu būt mazliet piesardzīgākiem, jo dodot gan pārtiku gan citus produktus par brīvu šiem cilvēkiem viņi tiek izlaisti un vairs nevēlas strādāt,bet gan grib tikai visu iegūt par brīvu no šiem ziedojumiem. Tāpēc katru reizi, ka tu vai kāds tev tuvs cilvēks vēlas ziedot naudu tev vajadzētu padomāt, vai šo naudu nevarētu labāk ieguldīt šo cilvēku izglītībā, lai viņi paši sāk risināt savas problēmas, nevis mēģināt viņiem nopirkt visas nepieciešamās lietas un cerēt, ka viņi paši sāks ar tām rīkoties un izvedīs savu ekonomiku no bezizejas stāvokļa.

Tiklīdz, kā cilvēks saņem jebko par brīvu viņam rodas priekšstats, ka viss turpmākais arī būs par brīvu un tāpēc viņam vairs nav motivācija rauties uz priekšu un strādāt lai iegūtu sev un sev tuviem cilvēkiem labākus dzīves apstākļus. Pamatā, tiklīdz, kā cilvēki saņem šos ziedojumus viņi sāk uzskatīt, ka viņi ir īpaši un vienmēr atradīsies cilvēki, kas būs gatavi viņiem ziedot, un, lai gan liekas, ka tā nevajadzētu būt, tomēr tā patiesībā notiek. Es nesaku, ka tā notiek ar visiem, jo, noteikti ir cilvēki, kas ir ļoti pateicīgi ziedotājiem un tam, ka viņi ir devuši viņam otru iespēju, tāpēc beidzot sāk domāt, kā aizvien labāk un efektīvāk iegūt ēdienu, pajumti, izglītību un, kā palīdzēt pasaulei. Bet ir arī liela daļa, kas pēc šīs pirmās reizes tikai turpina gaidīt šos ziedojumus un tad, kad tie beidzas vairs nezina, kā turpināt dzīvot, jo tas būtībā ir tas pats, kas uzvarēt loterijā. Ja jūs esat dzirdējuši par cilvēkiem, kas ir uzvarējuši loterijās un pēc tam šo naudu ātri notriekuši un atkal turpina dzīvot nabadzībā, tad jūs varat iedomāties, kas notiek ar tiem, kuriem nauda tiek ziedota.

Ja tomēr ir vēlme ziedot naudu nabadzīgākiem cilvēkiem, tad to daudz labāk vajadzētu darīt tieši nevis dodot pārtiku vai citas preces šiem cilvēkiem, bet gan viņiem iemācot uzņēmējdarbību, un citas zināšanas, lai viņi paši varētu uzsākt biznesus un sākt ražot dažādas preces un pakalpojumus, kas tad arī palīdzētu visiem pārējiem cilvēkiem izkulties no nabadzības un citām likstām. Protams, varētu likties ļoti nepareizi šis mans priekšstats, bet paklausoties to cilvēku raizes, kas šajās trešās pasaules valstīs patiesībā dzīvo tad šī ir ļoti liela problēma, jo, patiešām, tad, kad tiek saziedota nauda tiem cilvēkiem, kuri jau tad veidoja biznesu lielākoties tas izput, jo pazūd klienti, kas sāk dzīvot ar šiem ziedojumiem un pēc tam, kad ziedojumi beidzas neviens vairs nevēlas neko darīt un tāpēc arī iestājas vēl lielāks pagrimums. Galvenais, ko šiem cilvēkiem vajag ir zināšanas, jo ar zināšanām ir iespējams izdomāt daudz un dažādus risinājumus dažnedažādām problēmām sākot no pārtikas iegūšanas līdz slimību ārstēšanai un citām līdzīgām pirmās nepieciešamības lietām. Kad cilvēkiem ir zināšanas pēc tam šo naudu, ko tu vēlējies ziedot labāk investē viņu mazajos uzņēmumos un neprasi neko pretī, vienkārši dod viņiem iespēju pašiem izkļūt no nabadzības un to darīt tieši tāpat, kā tas notiek pie mums, kur ikvienam ir ļauts sāks savu uzņēmējdarbību un nopelnīt tik naudu, cik viņš vēlas.

24 Feb

Vai vajag ziedot naudu ubagotājiem?

Bieži vien mēs ejot garām cilvēkiem, kuri lūdz naudu, aizdomājamies – dot vai nedot. Kur ir atbilde, kā lai saprot, rīkojos pareizi vai nepareizi. Vieni varbūt paies garām un nemaz neaizdomāsies, bet daudzi noteikti meklēs atbildi uz šo jautājumu. Vai dot naudu visiem pēc kārtas, vai tomēr veikt kādu atlasi? Kur ir tas kritērijs, pēc kura varētu to noteikt.

Ir cilvēki, kuriem mēs nekad un nekādos apstākļos nedodam naudu un arī nedosim. Katram cilvēkam ir noteikti sava „tādu cilvēku kategorija”. Varbūt tie ir jauni un spēcīgi cilvēki, kuri vienkārši negrib strādāt. Es nerunāju par tiem, kuri ir nonākuši kādās īslaicīgās grūtībās, bet par tiem, kuri bieži vien ir sastopami Rīgā Centrāltirgū vai Centrālās stacijās rajonā, viņi pat nelūdz, viņi klusām sēž notupušies uz ceļgaliem un viņiem priekša ir uzrakstīts bēdu stāsts… tikai ļoti žēl, ka katru reizi tas ir cits. Kā to zinu? Kādu brīdi dzīvoju Rīgā un bieži vien sanāca braucot uz darbu iet pa šo maršrutu, Centrāla stacija – Centrāltirgus, līdz tramvaja pieturai. Ievēroju vienu jaunu sievieti, kura katru dienu gandrīz vienā un tajā pašā vietā lūdza naudu, viņai uz lapiņas priekšā bija uzrakstīts un nolikts „bēdu stāsts”. Biju ļoti pārsteigta pēc kāda laika ieraugot to pašu sievieti, bet nu jau citā vietā un ar pavisam citu „bēdu stāstu”. Tieši tāpat man ir gadījies noklausīties vienu un to pašu cilvēku dažādus „bēdu stāstus”. Man rokā tā arī nepacēlās, nevienam no viņiem es naudu neziedoju. Teiksiet – cietsirdīgi. Varbūt, bet es jutu, ka es neticu šiem cilvēkiem un negribu viņiem palīdzēt. Interesanti, kāda būtu viņu reakcija, ja pieietu viņiem klāt un teiktu: „Es tev varu palīdzēt un no rītdienas piedāvāt darbu”. Nedomāju, ka viņi sāktu priecāties un pateikties par tādu iespēju.

Un noteikti katram ir sava „tādu cilvēku kategorija”, kuriem tu vienkārši iedosi naudu. Bieži vien redzot ubagojam bērnus, mēs neaizdomājamies, vienkārši ņemam un iedodam naudu. Ir gadījies arī tā, ka tu piedāvā bērnam nopirkt maizi, vai ko ēdamu, bet viņš atsakās, un saka, ka viņam vajag tieši naudu. Tad varbūt mēs arī tik ļoti nevērtējam, ko tam bērnam patiesībā vajag, mēs to naudu viņam iedodam, tā, savā ziņā no viņa atpērkoties un savu sirdsapziņu nomierinot. Arī es esmu bērniem ziedojusi naudu.

Vēl naudu esmu ziedojusi tiem cilvēkiem, kuri cenšas šo pasauli padarīt skaistāku. Ejot Rīgā pa pazemes tuneļiem, kādreiz var dzirdēt spēlējot tik tiešām talantīgus mūziķus. Man patīk pastāvēt, paklausīties. Un tad, ar prieku es viņiem ziedoju naudiņu, jo viņi dara to, kas viņiem patīk un pasaule kļūst skaistāka. Viņi darbojas, nevis izdomā katru reizi citu „bēdu stāstu”.

Kur tad ir atbilde – dot vai nedot? Atbilde ir katrā no jums, jo tikai un vienīgi jūs pats varat ieklausīties sevī un rast atbildi. Vieni teiks vajag dot, citi atkal nē – nekādā gadījuma, bet man tā liekas, ir jārīkojas tā, kā saka jūsu sirdsapziņa.

27 Jan

Ziedošanas iespējas trūcīgām ģimenēm.

Latvijā pēdējā laikā aizvien populārāka kļūst ziedošana. Ir daudz un dažādu iespēju ziedot gan trūcīgajām ģimenēm, gan slimiem cilvēkiem, gan cilvēkiem, kurus ir piemeklējuši citi, neparedzēti nelaimes gadījumi.

Mēs varam izvēlēties – kādā veidā esam gatavi sniegt savu palīdzību, vai tā būs finansiālā vai cita veida materiālā vai garīgā palīdzība.

Ja jau cilvēki ziedo, tad ir jāatzīst, ka ir cilvēki un ģimenes, kuriem šiem ziedojumi ir nepieciešami. Un lai cik tas arī ir bēdīgi, Latvijā šādu cilvēku mazāk nekļūst.
Kādas, tad ir iespējas ziedot trūcīgajam ģimenēm un ne tikai viņām?
Ja esam sapratuši, ka esam gatavi ziedot, sāksim ar to, ka apskatīsimies sev apkārt. Jo varbūt tieši jūsu apkārtnē, vai kāpņu telpā dzīvo cilvēki, kuriem ir vajadzīga jūsu palīdzība. Tā var būt sirmgalvju ģimene, tā var būt ģimene ar maziem bērniem. Nav jāmeklē ne speciālas iestādes, ne speciāli dienesti, kuri ar to nodarbojas, bet jūs pats personīgi varat palīdzēt šiem cilvēkiem. Varat sniegt gan finansiālo, gan materiālo, gan garīgo palīdzību. Derēs gan apciemojums, gan palīdzība malkas vai medikamentu iegādei, biļetes uz teātri vai koncertu. Tas būtu milzu atbalsts viņiem un dubultu prieku sagādātu tas, ka ir iespēja kontaktēties pašiem savā starpā.

Bet ne jau visiem ir laiks un iespēja palīdzēt trūcīgam ģimenēm tādā veidā.
Kādas tad pastāv citas iespējas? Pie mums notiek daudz un dažādu projektu, kuru ietvaru laikā mums ir iespēja ziedot, gan piezvanot pa telefonu, gan pārskaitot naudu uz bankas kontu.

Ir arī organizācijas, kuras darbojas regulāri. Viena no visplašāk pazīstamajām ir „Ziedot.lv”, kura sniedz iespēju privātpersonām un uzņēmumiem palīdzēt līdzcilvēkiem. Šajā organizācijā pastāv iespēja sekot līdzi projektu virzībai un pārliecināties, ka ziedojums ir sasniedzis mērķi. Organizācijai ir ļoti daudz un dažādu projektu, tiek padomāts gan par sirmgalvju trūcīgajām ģimenēm, gan par trūcīgajām ģimenēm ar bērniem.
Vēl savu palīdzību, tas gan vairāk attiecās tieši uz mantām, var piedāvāt pašvaldību sociālajiem dienestiem, Sarkanajam krustam, palīdzību pieņem arī tuvākajās baznīcās.
Bieži vien informāciju ar lūgumu ziedot trūcīgai ģimenei varam izlasīt arī kādā preses izdevumā. Tad pastāv iespēja sazināties tieši ar šo ģimeni un sniegt viņai nepieciešamo palīdzību.

Vēl pastāv organizācija „Svētā Jāņa palīdzība”, kura darbojas Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Tur jūs varat ziedot apavus un apģērbus, sadzīves tehniku, gultas veļu, mēbeles, saimniecības un higiēnas preces, pārtiku, rotaļlietas, lietas, kuras pašam nav nepieciešamas, bet joprojām ir labā stāvoklī. Atcerieties, ka mantām, kuras esiet nolēmis ziedot ir jābūt tīrām un labā stāvoklī.

Visi esam ievērojuši pie lielveikalu kasēm piestiprinātas ziedošanas kastītes, kur mums arī ir iespēja ziedot naudu trūcīgajām ģimenēm. Izmantosim arī šo iespēju.
Ir iespēja ziedot organizācijā „Palīdzēsim. lv”, kā arī daudzās citās, par kurām šeit netika pieminēts. Ja jau esat nolēmis ziedot, tad arī noteikti tāda iespēja radīsies. Daudz informācijas varam iegūt ar interneta palīdzību, bet ja tāda nav, tad varam vienkārši apjautāties viens otram. Atcerēsimies, ka ir svarīga labprātīga, nepiespiesta un priecīga ziedošana.

12 Dec

Dzīvnieku labklājība un ziedojumi dzīvniekiem

Viens no lielākajiem un visizplatītākajiem labdarības organizāciju mērķiem ir dzīvnieku labklājība, jo tieši dzīvnieki ir vienas no visneaizsargātākajām radībām pret cilvēku.  Tādēļ arī tik daudz labdarības organizāciju vāc ziedojumus dzīvniekiem, vienalga vai tas būtu dzīvnieku patversmēm, dažādiem rezervātiem vai, lai cīnītos pret dažādu produktu testēšanu uz dzīvniekiem.

Dzīvnieku labklājībā kā temats, par kuru cilvēki interesējas un kuru cilvēki atbalsta, pastāv jau kopš antīkajiem laikiem, taču tas kā vispārpieņemta norma kļuva tikai 19. gadsimta vidū, kad Lielbritānijā par to sāka uztraukties pat policija. Mūsdienās, tas ir viens no populārākajiem labdarības mērķiem, jo ļoti daudzi cilvēki uzskata, ka dzīvnieki ir svēta lieta un ka to labklājība ir jāveicina un jāizbeidz to ciešanas, īpaši, ja šīs ciešanas izraisa cilvēks.

Read More

22 Aug

Nolietotās elektrotehnikas ziedojumi

 

Dažādas elektronikas preces, tāpat kā jebkura cita lieta, var nolietoties vai apnikt. Taču tas uzreiz nenozīmē, ka šīs nolietotās preces ir jāizmet. Kāpēc to darīt, ja tās vēl darbojas, tikai nav tev vajadzīgas? Labāk ziedo šīs nevajadzīgās preces, jo kādam citam, tās noteikti būs nepieciešamas.

Vairākas labdarības organizācijas vai bezpeļņas organizācijas mūsdienās pieņem ne tikai drēbes, apavus, pārtiku un citas izdzīvošanai nepieciešamās preces, bet nu jau arī dažādas elektroniskās preces, piemēram, datorus, mūzikas atskaņotājus vai mobilos telefonus un to dokstacijas, kuri mūsdienās ir kļuvuši arī par nepieciešamību, īpaši ikvienam skolas vecuma vai darba vecuma cilvēkam. Read More